Lauksaimniecības skaitīšana 2020

2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti pieejami oficiālās statistikas portālā.

Preses ziņojumi:

• 17.12.2021 Lielās lauku saimniecības apsaimnieko 51 % lauksaimniecībā izmantojamās zemes
• 16.11.2021 Vairums Latvijas lauku saimniecību specializējušās laukkopībā
• 12.05.2021 Lauku saimniecības kļūst lielākas, un to apsaimniekotā zemes platība palielinās

Ar 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas rādītāju sarakstu var iepazīties Veidlapu katalogā. 

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011;
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2018/1874 (2018. gada 29. novembris) par datiem, kas attiecībā uz mainīgo lielumu sarakstu un to aprakstu sniedzami par 2020. gadu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1091 par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011.

Lauksaimniecības skaitīšanā reizi 10 gados iegūst visaptverošu informāciju par lauksaimniecības rādītājiem, kas ir pamats nozares analīzei, attīstības plāniem un programmām.

Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas:

1920. gada lauksaimnieciskā skaitīšana, kas noritēja reizē ar pirmo tautas skaitīšanu;

1923. gada lauksaimnieciskā skaitīšana;

1929. gada vispārējā lauksaimniecības skaitīšana;

1935. gada vispārīgā sējumu un mājlopu skaitīšana;

1937. gada lauksaimniecības skaitīšana;

1939. gada vispārīgā lauksaimniecības skaitīšana – visplašākā, kuras datus pilnībā neapkopoja, jo darbu pārtrauca karš.


Atrodoties PSRS sastāvā, Latvijas teritorijā tika organizētas atsevišķas lauksaimniecības kultūru sējumu, mājlopu un augļu dārzu skaitīšanas.

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijā notikušas divas skaitīšanas – 2001. gadā un 2010. gadā, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) kopējo metodoloģiju un tiesisko pamatu. Lauksaimniecības skaitīšanu ES veic reizi 10 gados, bet starplaikos – lauku saimniecību struktūras apsekojumus. Latvijā tie ir veikti 2003., 2005., 2007., 2013. un 2016. gadā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par lauku saimniecību integrētu statistiku¹ nosaka nākamo lauksaimniecības skaitīšanu veikt 2020. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšanā iegūs informāciju par lauku saimniecību skaitu, struktūru, lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un izmantošanu, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, novietnēm, mēslošanas līdzekļu apsaimniekošanu, kā arī lauksaimniecībā nodarbinātajiem un citām saimniecības aktivitātēm.

Rezultāti nodrošinās informāciju par lauksaimniecības rādītājiem nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai lauksaimniecības politikas un lauku attīstībai Latvijā, Eiropas Savienībā, kā arī Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un  īstenošanai. Iegūtā informācija būs pamats argumentētai lauksaimniecības ietekmes uz vidi un klimata pārmaiņām, lauksaimniecības produktu kvalitātes un drošuma izvērtēšanai, kā arī nodrošinās salīdzināmu statistiku par lauksaimnieciskajām darbībām ES dalībvalstīs.

2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā iegūtie dati nepieciešami Latvijas KLP Stratēģiskā plāna 2021.–2027. gadam sagatavošanai un īstenošanai, īpaši – tiešo maksājumu pamatojumam, lauku attīstības pasākumiem un nozaru stratēģijas, pārvaldības un koordinācijas sistēmu attīstībai, modernizācijai un administratīvā sloga samazināšanai atbalsta saņēmējiem, kā arī plāna monitoringam.

Lauksaimniecības skaitīšanas datus izmantos Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam pasākumu ieviešanas novērtēšanai, īpaši attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un CO₂ piesaistes palielinājumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājumu no lauksaimnieciskās darbības.

Informācija par 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanu Eurostat tīmekļa vietnē

¹(ES) Nr. 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs)