Publicēts: 30.01.2025.
Attēls ar atslēgām, atslēgu piekariņu mājas formā, teksts ar aptaujas nosaukumu

Iesniegt datus

Uzziņas pa bezmaksas tālruni 80008811 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 un e-pastā silc@csp.gov.lv.

Aptauja “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” notiek jau vairāk nekā 20 gadus visās Eiropas Savienības valstīs pēc vienotas un pārbaudītas metodes un ļauj sekot līdzi izmaiņām gan Eiropas Savienībā kopumā, gan katrā tās valstī. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.

Latvijā katru gadu aptaujā aicinām piedalīties ap astoņiem tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību jeb vienu no simta. Tā ir iespēja paust viedokli par labklājību, dzīves apstākļiem un finansiālo nodrošinātību, kā arī sekmē objektīvas informācijas iegūšanu, lai varētu novērtēt patieso Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotos datus plaši izmanto valsts un pašvaldības iestādes, pieņemot lēmumus, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienu, piemēram, ienākumus, pabalstu un pensiju apmēru, veselības pakalpojumu pieejamību u.tml. Iedzīvotāju atsaucība ir svarīga, lai aptaujas dati pareizi un objektīvi atspoguļotu to, kā dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji.

Plašāka informācija par aptauju Eurostat tīmekļa vietnē.

Ja pa pastu vai e-pastu esat saņēmis uzaicinājuma vēstuli piedalīties aptaujā, Jūsu adrese aptaujai tika izvēlēta ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Visiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem tiks uzdoti vispārēji iedzīvotājus raksturojoši jautājumi, bet personām, kas vecākas par 16 gadiem, papildus jautās arī par izglītību, nodarbinātību, veselības stāvokli un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu, ienākumiem, pabalstiem u. tml. Aptaujā ir arī jautājumi par mājsaimniecību kopumā – mājokļa apstākļiem, mājsaimniecības iespējām segt ikdienas izdevumus, mājokļa energoefektivitāti, atkritumu šķirošanu.

Intervijas internetā

Ja esat saņēmis vēstuli pa pastu vai e-pastu ar aicinājumu aizpildīt aptaujas anketu internetā, to var izdarīt vietnē e.csp.gov.lv no 31. janvāra līdz 21. februārim.

Autorizēties e-anketas aizpildīšanai var tikai tā persona, kurai ir adresēta saņemtā vēstule, un to var izdarīt, izmantojot internetbanku, Smart-ID, e-identifikācijas karti vai e-parakstu. Ja uz anketas jautājumiem atbild cita persona, tā uzņemas atbildību par anketā sniegto ziņu patiesumu.

E-anketas aizpildīšanas pamācība.

Telefonintervijas vai klātienes intervijas

Ja Jums nav iespējas aizpildīt aptaujas e-anketu paredzētajā laikā, no 31. janvāra līdz 30. jūnijam ar Jums sazināsies CSP intervētājs un vienosies par interviju pa telefonu vai klātienē.

Intervētājs, ierodoties mājoklī, uzrādīs CSP darbinieka apliecību ar fotogrāfiju.

Ja vēlaties pārbaudīt intervētāja identitāti vai plašāk uzzināt par aptaujas norisi:

Atbilstoši spēkā esošajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem CSP ir tiesīga vākt un apstrādāt personu datus, un tās pienākums ir nodrošināt Jūsu sniegto datu aizsardzību un konfidencialitāti. Iegūtos datus publicēs tikai apkopotā veidā  ekonomisko un sociālo parādību un procesu analīzei.

Savukārt Jūsu kā respondenta pienākums ir sniegt patiesus datus un piedalīties aptaujā atbilstoši Statistikas likuma 14. pantam, lai nodrošinātu oficiālo statistiku.

Lielāks atbalsts senioriem

Aptaujas dati rāda, ka pēdējo gadu laikā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 40 % senioru. Turklāt no senioriem, kuri dzīvo vieni, nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 65 %.

Pieņemtie lēmumi ir palielinājuši senioru ienākumus 2025. gadā:

  • lielāka minimālā vecuma pensija: no 171 eiro līdz 189 eiro mēnesī, invalīdam kopš bērnības minimālā vecuma pensija palielinās attiecīgi no 206 līdz 226 eiro mēnesī;
  • lielāks vecuma valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts: no 137 līdz 166 eiro mēnesī;
  • paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pensionāriem: no 500 līdz 1 000 eiro mēnesī;

Atbalsts vistrūcīgākajiem

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vērojama ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība. Piemēram, 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3 % iedzīvotāju, turklāt nabadzīgāko cilvēku ienākumi bija 6,8 reizes mazāki nekā turīgajiem iedzīvotājiem. Lai panāktu straujāku garantētā minimālā ienākumu līmeņa pieaugumu, Tiesībsarga birojs, atsaucoties uz šīs aptaujas datiem, vērsās Satversmes tiesā, pieprasot valdībai nodrošināt nozīmīgāku nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanu. 2023. gadā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija samazinājies līdz 21,6 %, kā arī bija mazinājusies turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumu starpība – trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes mazāki par turīgāko iedzīvotāju ienākumiem.

Lai turpinātu sniegt atbalstu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, no 2025. gada 1. janvāra tiek paaugstināts:

  • garantētā minimālā ienākuma līmenis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā sasniegs 166 eiro mēnesī (2024. gadā – 137 eiro mēnesī) un pārējām personām mājsaimniecībā – 116 eiro mēnesī (2024. gadā – 96 eiro mēnesī);
  • trūcīgās personas ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā sasniegs 377 eiro mēnesī (2024. gadā – 343 eiro mēnesī) un pārējām personām –264 eiro mēnesī (2024. gadā – 240 eiro mēnesī);
  • maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā sasniegs 604 eiro mēnesī (2024. gadā – 549 eiro mēnesī) un pārējām personām – 423 eiro mēnesī (2024. gadā – 384 eiro mēnesī).

No 2025. gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā palielināta no 700 līdz 740 eiro mēnesī.

Informācijai: