Publicēts: 15.07.2021.

Latvijā seši statistiskie reģioni tika izveidoti, balstoties uz 2003. gada 26. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk - regula) ietvertajiem pamatprincipiem. Šī regula ir tieši attiecināma uz visām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm, un no 2004. gada 1. maija tā ir saistoša arī Latvijai. Šī hierarhiskā trīs līmeņu klasifikācija veidota, lai nodrošinātu teritoriālo vienību vienotu iedalījumu ES reģionālās statistikas mērķiem. Statistiskie reģioni atbilst NUTS klasifikācijas 3. līmeņa reģioniem.

Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu un Latvijas iniciatīvu veikt grozījumus statistiskajos reģionos ar mērķi novērst teritoriālās atšķirības starp plānošanas un statistiskajiem reģioniem, tika iesniegts priekšlikums Eiropas Komisijai par grozījumiem statistiskajos reģionos, lai tos pielāgotu Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem. 2022. gada 26. decembrī tika apstiprināta Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/674 (2022. gada 26. decembris), ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.

Tā ietekmē tika veikti grozījumi Ministru kabineta rīkojumā nr. 911 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām". Grozījumi stājas spēkā no 2024. gada 1. janvāra.

Kopš 01.01.2024 Latvijā ir noteikti pieci statistiskie reģioni – Rīga, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Kurzeme, kuri sakrīt ar Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem.

Balstoties uz 2024. gada 30. jūnija grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas nosaka, ka Varakļānu novada administratīvā teritorija tiek pievienota Madonas novadam, 2024. gada 22. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta rīkojumā nr. 911 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām" ar mērķi nodrošināt atbilstību likumam arī reģionālajā statistikā.

Regulas pielikumos ir nosauktas statistisko teritoriālo vienību klasifikatora (NUTS) līmeņu teritorijas un to kodi. Dalījuma NUTS līmeņos galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā:

NUTS 1    3–7 miljoni (visa Latvija)
NUTS 2    800 tūkstoši – 3 miljoni (Latvija)
NUTS 3    150 tūkstoši – 800 tūkstoši (5 statistiskie reģioni).

Statistisko reģionu NUTS kodi (salīdzinājums)
Latvijas statistisko reģionu NUTS kodi

NUTS reģioni ir izveidoti, lai nodrošinātu salīdzināmas reģionālās statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Eiropas Savienībā. Latvijā NUTS reģioni sakrīt ar statistiskajiem reģioniem.

Regula (EK) Nr. 1059/2003 nosaka NUTS reģionu kritērijus un definē katras dalībvalsts NUTS reģionus.

NUTS klasifikācija ir hierarhiska: katra dalībvalsts ir iedalīta NUTS 1. līmeņa teritoriālajās vienībās, no kurām katra iedalīta NUTS 2. līmeņa teritoriālajās vienībās, un tās savukārt iedalītas NUTS 3. līmeņa teritoriālajās vienībās. Katrai teritoriālajai vienībai ir piešķirts īpašs kods un nosaukums.

Papildus informācija Eurostat mājaslapas NUTS sadaļā.

Latvijas administratīvo teritoriju piederība NUTS 3 statistiskajiem reģioniem

Eiropas Komisija kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) ir izstrādājusi teritoriālās tipoloģijas, lai paplašinātu statistikas datu pieejamību par konkrētā mērķa teritorijām Eiropas līmeņa politikas veidošanai. Šīs tipoloģijas ir apstiprinātas ar 2017. gada 12. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/2391, ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

Tipoloģijas vietējo administratīvo teritoriju līmenī:

  • Urbanizācijas pakāpe (DEGURBA) 
    1. Urbānās teritorijas
      1. Pilsētas vai Blīvi apdzīvotas teritorijas
      2. Mazpilsētas un piepilsētas vai Vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas
    2. Lauku teritorijas vai Mazapdzīvotas teritorijas 
  • Funkcionālās urbānās teritorijas
    • Pilsētas un to Svārstmigrācijas zonas
  • Piekrastes teritorijas
    1. Piekrastes teritorijas
    2. Teritorijas, kas nav piekrastes teritorijas

Tipoloģijas NUTS 3 reģionu līmenī:

  • Urbānā-lauku tipoloģija
    1. Galvenokārt urbānie reģioni
    2. Pārejas reģioni
    3. Galvenokārt lauku reģioni
  • Metropoles tipoloģija
    1. Metropoles reģioni
    2. Nemetropoles reģioni
  • Piekrastes tipoloģija
    1. Piekrastes reģioni
    2. Reģioni, kas nav piekrastes reģioni

Tipoloģijas koordinātu tīkla šūnu līmenī:

  • Tipoloģija 1 km2 koordinātu tīkla izšķirtspējas līmenī
    1. Urbānie centri
    2. Urbānie klasteri
    3. Lauku koordinātu tīkla šūnas

* Tipoloģiju iedalījums/kodi NUTS 3 reģioniem atbilst 2021. gadā veiktajiem aprēķiniem. 
Jaunākā informācija par NUTS 2024 reģionu tipoloģiju iedalījumiem/kodiem būs pieejama 2024. gada jūnijā.

Latvijas administratīvo teritoriju iedalījums atbilstoši Urbanizācijas pakāpes (DEGURBA) tipoloģijai un to kodu aktuālā versija
Latvijas administratīvo teritoriju kodu izmaiņu vēsture atbilstoši Urbanizācijas pakāpes (DEGURBA) tipoloģijai
Latvijas administratīvo teritoriju iedalījums atbilstoši Piekrastes teritoriju tipoloģijai
NUTS 3 statistisko reģionu iedalījums atbilstoši Urbānajai - lauku tipoloģijai un to kodu aktuālā versija
NUTS 3 statistisko reģionu kodu izmaiņu vēsture atbilstoši Urbānajai - lauku tipoloģijai
NUTS 3 statistisko reģionu iedalījums atbilstoši Metropoles tipoloģijai
NUTS 3 statistisko reģionu iedalījums atbilstoši Piekrastes tipoloģijai
Automātiski klasificēts Latvijas teritoriālo vienību iedalījums atbilstoši urbanizācijas pakāpes 2. līmeņa tipoloģijai 2021.–2023. gadā

Urbanizācijas pakāpes klasifikācijas 2. līmenis ir hierarhiska 1. līmeņa apakšklasifikācija pēc ANO Statistikas komisijas iniciatīvas pilnveidotajā teritoriālo tipoloģiju klasifikācijā. Tā tika izveidota, lai noteiktu ne tikai lielas, bet arī vidējas un mazas apdzīvotas vietas (ne tikai lielpilsētas, bet arī pilsētas un ciemus). Praktiski tā sadala divas klases sešās apakšklasēs, iegūstot klasifikāciju:

  • Lielpilsētas;
  • Pilsētas un vidēji blīvas teritorijas:
    • blīvas pilsētas;
    • vidēji blīvas pilsētas;
    • piepilsētas;
  • Lauku teritorijas:
    • ciemi;
    • izkliedētas lauku teritorijas;
    • pārsvarā neapdzīvotas teritorijas.

Urbanizācijas pakāpes klasifikācijas 2. līmenis īstenots ar tādu pašu divpakāpju pieeju kā klasifikācijas 1. līmenis. Režģa šūnas tiek klasificētas, pamatojoties uz to tuvumu, iedzīvotāju blīvumu un skaitu. Pēc tam mazās telpiskās vienības (teritoriālās vienības Latvijā) tiek klasificētas pēc režģa šūnu, kurās dzīvo to iedzīvotāji, veida.