2021. gada sākumā Latvijā bija 1 063 939 tradicionālie mājokļi (dzīvokļi vai privātmājas), un no tiem 811 tūkst. jeb 76,2 % mājokļu apdzīvo Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.
Apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju ir 32,3 m2, kas ir par 4 m2 vairāk nekā 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā (2011. gadā – 28,3 m2). Lielākā platība uz iemītnieku – 39,8 m2 – ir Pierīgā, kur kopš 2011. gada ir lielākais platības uz iemītnieku pieaugums salīdzinājumā ar citiem reģioniem (par 5,95 m2).Savukārt Rīgā ir vismazākā platība uz iemītnieku – 28,35 m2, lai gan tai ir otrs lielākais platības uz iemītnieku pieaugums (par 4,4 m2). Vidzemē platība uz iemītnieku ir 34,3 m2, Zemgalē – 31,5 m2, Kurzemē – 31,3 m2, Latgalē – 30,9 m2.
Visās republikas pilsētās, izņemot Jūrmalu, platība uz iemītnieku ir mazāka par vidējo Latvijā – zem 32,3 m2. Jūrmalā tā ir 36,7 m2. Novadu vidū mazākā platība uz iemītnieku ir Aizkraukles novadā – 26,8 m2, bet lielākā – Garkalnes novadā – 75,6 m2 jeb vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā.
Vidējā platība uz iemītnieku (blīvuma standarts) apdzīvotos tradicionālos mājokļos republikas pilsētās un novados 2021. gada sākumā
(kvadrātmetros)
Metodoloģija
Dati par 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītājiem tiek iegūti no dažādiem reģistriem, un CSP uzkrājošajiem datiem. Mājokļu rādītāji galvenokārt tiek iegūti no Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVKIS), kas tiek papildināti ar citiem ārējiem datiem – siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas piegādātāju, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegtajiem datiem; pašvaldību iesūtītajiem datiem par ēkām, kurām ir graustu statuss vai tās dabā neeksistē; kā arī tiek izmantoti CSP apsekojumu dati, piemēram, 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati, mājsaimniecību budžeta (MBA) un EU-SILC apsekojumu dati; papildus tiek izmantota arī CSP uzkrājošā mirušo personu datubāze un 2021. gada iedzīvotāju skaita novērtējums.
Dzīvojamo telpu veids
Visiem apdzīvotiem mājokļiem tiek noteikts dzīvojamo telpu veids, izmantojot NĪVKIS būvju un telpu grupu klasifikāciju un CSP veidoto institucionālo mājokļu sarakstu. Tiek izšķirti šādi apdzīvotu mājokļu veidi: apdzīvoti tradicionālie mājokļi, kopējās dzīvojamās telpas jeb institucionālie mājokļi un citas dzīvojamās vienības.
Tabulā attēloti mājokļi pēc to veida un apdzīvotības statusa.
Grafikā attēloti mājokļu veidi pēc to izplatības Latvijā.
Tradicionālais mājoklis ir istaba vai vairākas istabas un to palīgtelpas (piemēram, vestibili un gaiteņi) pastāvīgā ēkā vai tās strukturāli nodalītā daļā, kas pēc sava būvniecības vai pārbūves veida ir paredzēta vienas mājsaimniecības dzīvošanai visā gada garumā (piemēram, māja vai dzīvoklis). Šajos mājokļos ietilpst savrupmājas un viensētas jeb viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās.
Dzīvojamās vienības ir mājokļi, kurus pastāvīgi apdzīvo privātā mājsaimniecība. Tautas un mājokļu skaitīšanā dzīvojamās vienībās ietilpst apdzīvoti tradicionālie mājokļi un citas dzīvojamās vienības.
Kopējās dzīvojamās telpas jeb institucionālie mājokļi ir mājokļi, kuros dzīvesvietu nodrošina dažādas organizācijas vai iestādes (slimnīcas, veco ļaužu aprūpes iestādes, klosteri, kazarmas, cietumi u.c.).
Citas dzīvojamās vienības ir būdas, kajītes, barakas, šķūņi, autotreileri, klētis, dzirnavas, un citi mājokļu veidi, ko cilvēki izmanto dzīvošanai skaitīšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai tie bija paredzēti dzīvošanai.
Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss
Rādītājs attiecas uz visām privātajām mājsaimniecībām. Ņemot vērā, ka 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanā par vienu mājsaimniecību tiek uzskatītas visas personas, kas dzīvo vienā mājoklī, rādītājs tiek piemērots visiem privātu mājsaimniecību mājokļiem jeb visām dzīvojamām vienībām (apdzīvotiem tradicionālajiem mājokļiem un citām dzīvojamām vienībām). Par īpašumtiesību veidiem vairāk skatīties sadaļā īpašumtiesību veids.
Tradicionālo mājokļu rādītāji
Mājokļu skaitīšanā tiek noteikts visu tradicionālo mājokļu skaits Latvijā un dažādi šo mājokļu raksturojoši rādītāji – apdzīvotības statuss, mājokļu platība, labiekārtojumu pieejamība, uzcelšanas gads, ēkas tips un īpašumtiesību veids.
Mājokļu apdzīvotības statuss
- Apdzīvots tradicionālais mājoklis
- Apdzīvots tradicionālais mājoklis ir tradicionālais mājoklis, kuru skaitīšanas laikā viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu.
- Neapdzīvots tradicionālais mājoklis
- Neapdzīvots tradicionālais mājoklis ir tradicionālais mājoklis, kuru skaitīšanas laikā neviena persona neizmanto par pastāvīgo dzīvesvietu.
Mājokļa izmantojamā (dzīvojamā) grīdas platība
Visiem tradicionālajiem mājokļiem tiek noteikta to izmantojamā grīdas jeb dzīvojamā platība. Izmantojamo grīdas platību definē kā grīdas platību ārējo sienu iekšpusē, izņemot neapdzīvojamus pagrabus un bēniņus, un daudzdzīvokļu ēkās visas kopējās platības. Viena dzīvokļa ēkām jeb privātmājām dzīvojamā platība tiek aprēķināta, ņemot vērā NĪVKIS noteiktos telpu izmantošanas veidus, platības aprēķinā neiekļaujot garāžas un citas nedzīvojamas telpas. Dzīvokļiem daudzdzīvokļu ēkās tiek izmantota visa šo dzīvokļu platība.
Iedzīvotāju blīvuma standarts
Iedzīvotāju blīvuma standarts tiek aprēķināts visiem apdzīvotiem tradicionālajiem mājokļiem. Rādītājs tiek aprēķināts, dalot mājokļa izmantojamo (dzīvojamo) grīdas platību kvadrātmetros ar iemītnieku skaitu mājoklī. Reģistrētais iemītnieku skaits mājoklī tiek iegūts no iedzīvotāju skaita novērtējuma.
Ūdens apgādes sistēma (ūdensvads)
Rādītājs attiecas uz visiem tradicionālajiem mājokļiem. Ūdens apgāde mājoklī tiek konstatēta, ja ūdens padeve ir nodrošināta no kopējās ūdens apgādes jeb no pilsētas ūdens apgādes sistēmas vai vietējās ūdens ieguves sistēmas. Papildus NĪVKIS datiem tiek izmantoti ūdensapgādes piegādātāju dati, EU-SILC un MBA apsekojumu dati, kā arī 2011. gada mājokļu skaitīšanas dati.
Tualete
Rādītājs attiecas uz visiem tradicionālajiem mājokļiem. Mājoklī tualete ar ūdens novadu tiek konstatēta, ja tajā ir iekārtota tualete, kas pieslēgta pie ūdensvada un kanalizācijas. Pamatā tiek izmantoti NĪVKIS dati par reģistrētu ūdensklozeta tualeti mājoklī, bet dati tiek arī koriģēti, ņemot vērā to, vai mājoklī ir ūdensvads un kanalizācija. Papildus NĪVKIS datiem tiek izmantoti ūdensapgādes piegādātāju dati, EU-SILC un MBA apsekojumu dati, kā arī 2011. gada mājokļu skaitīšanas dati.
Vanna/ duša
Rādītājs attiecas uz visiem tradicionālajiem mājokļiem. Pamatā tiek izmantoti NĪVKIS dati par mājoklī reģistrētu vannu vai dušu, bet dati tiek arī koriģēti, ņemot vērā to, vai mājoklī ir ūdensvads un kanalizācija, kā arī, ja mājoklī ir vannas vai dušas telpa. Papildus NĪVKIS datiem tiek izmantoti ūdensapgādes piegādātāju dati, EU-SILC un MBA apsekojumu dati, kā arī 2011. gada mājokļu skaitīšanas dati.
Apkures veids
Rādītājs attiecas uz visiem tradicionālajiem mājokļiem, kuriem nepieciešams noteikt, vai tajos ir centrālā apkure. Mājokli uzskata par centrāli apkurinātu, ja apkuri nodrošina:
- pieslēgums centralizētai siltumapgādes sistēmai (siltums tiek saražots un piegādāts pa siltumtrasēm līdz ēkai);
- ēkā vai dzīvojamā vienībā esošas iekārtas, kas neatkarīgi no izmantojamā enerģijas avota ir izveidotas centrālās apkuresnolūkiem, piemēram, gāzes apkures katli, elektrības apkures katli u.tml.
Ja mājoklī ir krāsns, kamīns, pārvietojams elektriskais sildītājs, tiek uzskatīts, ka mājoklī nav centrālā apkure.
NĪVKIS reģistrētie apkures veidi tiek koriģēti, ņemot vērā 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas datus un izmantotās metodes. Papildus NĪVKIS datiem tiek izmantoti siltumapgādes piegādātāju dati, EU-SILC un MBA apsekojumu dati, kā arī 2011. gada mājokļu skaitīšanas dati.
Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa
Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa attiecas uz tradicionālajiem mājokļiem. Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa tiek veidots, izmantojot NĪVKIS būvju klasifikāciju.
- Par tradicionāliem mājokļiem ēkās ar vienu mājokli tiek uzskatītas viena dzīvokļa dzīvojamās mājas. Tās ir brīvi stāvošas savrupmājas, tai skaitā individuālās ģimeņu mājas
. - Par tradicionāliem mājokļiem ēkās ar diviem mājokļiem tiek uzskatītas divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas. Tās ir brīvi stāvošas divu dzīvokļu mājas, kurām ir kopīgs jumts vai atsevišķa ieeja.
- Par tradicionāliem mājokļiem ēkās ar trijiem un vairāk mājokļiem tiek uzskatītas trīs un vairāk dzīvokļu dzīvojamās ēkas. Tajās ietilpst sekciju tipa dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu mājas, kurās ir trīs un vairāk dzīvokļu.
- Par tradicionāliem mājokļiem nedzīvojamās ēkās tiek uzskatītas dzīvojamās telpu grupas, kuras atrodas nedzīvojamās ēkās, piemēram, dzīvojamais dzīvoklis biroju, lauku saimniecību, u.tml. veida ēkās.
Mājokļu dalījums pēc ēkas uzcelšanas laika
Rādītājs attiecas uz visiem tradicionālajiem mājokļiem. Par ēkas uzcelšanas laiku tiek pieņemts gads, kas ir norādīts kā tās ekspluatācijas uzsākšanas gads. Ja mājoklis atrodas ēkā, kas ir rekonstruēta, tad atbilstoši valsts prasībām par mājokļa uzcelšanas gadu var tikt uzskatīts ēkas rekonstrukcijas gads. Pamatā tiek izmantoti NĪVKIS dati, kas tiek papildināti ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem.
Īpašumtiesību veids
Rādītājs attiecas uz apdzīvotiem tradicionālajiem mājokļiem. Tas ir paredzēts, lai norādītu īpašumtiesības, saskaņā ar kurām mājoklis ir apdzīvots. Tiek izšķirtas šādas īpašumtiesības: īpašnieka apdzīvots mājoklis, īres mājoklis un citas īpašumtiesības formas mājokļi.
Īpašnieka apdzīvoti mājokļi ir tādi tradicionālie mājokļi, kuros vismaz vienam mājokļa iemītniekam pieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.
Īres mājokļi ir tradicionālie mājokļi, kuros vismaz viens iemītnieks maksā īri par mājokļa izmantošanu un kuros nevienam iemītniekam nepieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.
Citas īpašumtiesību formas mājokļi ir tie tradicionālie mājokļi, kuri tiek apdzīvoti uz cita vienošanās veida pamata. Šajā kategorijā ietilpst tie mājokļi, kuros dzīvo mājokļa īpašnieka radinieki un personas, kas mājokli apdzīvo uz cita vienošanās veida pamata.
Datu kvalitāte
CSP veic detalizētu visu ienākošo datu kvalitātes novērtējumu. Kvalitāte tiek vērtēta gan ienākošo datu struktūrai, gan detalizācijai, kā arī tiek vērtētas datu tālākās izmantošanas iespējas (pienesums, savienojamība ar citiem datiem u. tml.).
Galvenā mājokļu rādītāju datu avota NĪVKIS datu izmantošana un apstrāde ir veikta, konsultējoties ar VZD NĪVKIS ekspertiem, lai NĪVKIS dati būtu izmantoti precīzi.
Mājokļu rādītāju rezultātu kvalitāte un ticamība tiek vērtēta gan mikro (mājokļu vienību) līmenī, gan arī makro līmenī. Mikro līmenī rezultāti tiek salīdzināti ar 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rezultātiem, EU-SILC un MBA apsekojumiem. Makro līmenī rezultāti tiek salīdzināti arī ar Latvijas Bankas Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas datiem.