Mērķis
Speciālo datu izplatīšanas standartu (SDIS) iedibināja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), lai sniegtu direktīvas tā dalībniekiem, kuri ir meklējuši vai varētu meklēt pieeju starptautiskajiem kapitāla tirgiem, sniedzot savus ekonomiskos un finansiālos datus sabiedrībai. No SDIS tiek sagaidīts, ka tas palielinās savlaicīgas un pārskatāmas statistikas pieejamības iespējas, līdz ar to veicinot saprātīgas makroekonomikas politikas īstenošanu; tāpat tiek sagaidīts, ka SDIS veicinās labāku finanšu tirgu funkcionēšanu.
Saturs
Vispusīgi aplūkojot ekonomisko un finansiālo datu izplatīšanu, SDIS izdala četrus datu izplatīšanas raksturlielumus:
- datu pārklājums, periodiskums un savlaicīgums;
- sabiedriskā pieejamība;
- izplatīto datu patiesums;
- izplatīto datu kvalitāte.
Katram no šiem raksturlielumiem SDIS paredz no diviem līdz četriem uzraudzības elementiem – labas prakses rādītājiem, ko var novērot vai uzraudzīt statistikas lietotāji.
Datu raksturlielumu sarakstā ir 18 datu kategorijas, kas sniedz priekšstatu par četriem ekonomikas sektoriem, un tas paredz periodiskumu (jeb biežumu) un savlaicīgumu, kādā jāizplata dati par šīm kategorijām. Saprotot ekonomikas struktūru un institucionālo noteikumu atšķirības starp dažādām valstīm, SDIS pieļauj elastīgu attieksmi. Datu izplatīšana dažās kategorijās paredzēta “pēc nepieciešamības”.