Eiropas statistikas sistēma
Eiropas Statistikas sistēma (ESS) ir partnerība starp Eiropas Savienības statistikas iestādēm. ESS sevī ietver galveno koordinējošo ES statistikas iestādi - Eiropas Komisiju (Eiropas Savienības statistikas biroju Eurostat), dalībvalstu statistikas iestādes, kā arī citas valstu iestādes, kas atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. CSP ir aktīva ESS dalībniece un pārstāv Latvijas intereses Eurostat darba grupās un komitejās, kā arī Padomes statistikas darba grupas sanāksmēs.
Tiesiskais regulējums Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku. Galvenās Eiropas statistikas sagatavošanas jomas un mērķus daudzgadu finanšu shēmas laikposmam nosaka Eiropas statistikas programmā. Piecu gadu programmas mērķi detalizēti tiek izklāstīti Eiropas statistikas gada programmā katram kalendārajam gadam.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/690 (2021.gada 28.aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu, laikposmam no 2021.gada 1.janvāra līdz 2027. gada 31.decembrim izveido plānošanas un finansēšanas regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13.pantu. Attiecināmās darbības, ar ko īsteno konkrēto mērķi par Eiropas statistiku, uzskaitītas regulas II pielikumā.
Uzziniet vairāk par ESS partneriem - saites uz citu valstu statistikas iestādēm.
Tuvojoties ESS Vīzijas 2020. gadam noslēgumam, Eiropas Statistikas sistēmas Komiteja tās 35. sanāksmē (16.11.2017.) pieņēma pozīciju, nosakot stratēģisko ietvaru ESS darbam laika posmā pēc 2020. gada (ESS priorities beyond 2020). Tajā kā stratēģiskās prioritātes ESS nosaka apmierinātus datu lietotājus, piemērotas kapacitātes nodrošināšanu un izmantošanu, efektīvas partnerības, lai arī turpmāk ESS būtu vadošā uzticamas informācijas sniedzēja par sabiedrības procesiem Eiropā.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
CSP piedalās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupu un komiteju darbā, daloties pieredzē un labākajās praksēs ar OECD dalībvalstu ekspertiem jaunu, inovatīvu statistisko metožu izstrādē un pielietošanā. CSP sniedz datus pēc iespējas pilnīgā apjomā un detalizācijā OECD pētījumu un publikāciju vajadzībām.
Apvienoto Nāciju Organizācija
CSP piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statistikas komisiju darbā. Tāpat, piedaloties ANO reģionālās struktūrvienības – ANO Eiropas Ekonomiskās komitejas – darbā un tās paspārnē organizētās Eiropas statistiķu konferences aktivitātēs, CSP eksperti ir iesaistīti risinājumu meklēšanā, atbildot uz statistiķu kopienas izaicinājumiem starptautiskā mērogā.
Ilgtspējīgas attīstības mērķi
2015. gada rudenī Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ģenerālā asambleja apstiprināja Dienaskārtību 2030 ilgtspējīgai attīstībai (2030 Agenda for Sustainable Development). Tā ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, kurus pasaules valstis ir apņēmušās īstenot līdz 2030. gadam. Šie mērķi attiecas uz visām pasaules valstīm, un tie galvenokārt tiecas uz visa veida nabadzības izskaušanu, nevienlīdzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.
Lai nodrošinātu Dienaskārtības 2030 īstenošanas uzraudzību un IAM rezultātu mērīšanu, ANO Statistikas komisijai ir dots mandāts izstrādāt globālo statistikas indikatoru ietvaru, kā arī sniegt atbalstu valstu statistiskās veiktspējas attīstībai. 2016. gada martā savā 47. sesijā ANO Statistikas komisija apstiprināja 230 globālo indikatoru ietvaru kā praktisku sākuma punktu turpmākajam darbam.
Arī Eiropas Savienībā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) norit darbs pie IAM integrēšanas to galvenajos darbības virzienos. CSP ir iesaistīta starpvalstu un reģionālā līmeņa aktivitātēs saistībā ar IAM statistiku, lai nodrošinātu nacionālo procesu sasaisti ar Latvijai būtiskākajām starptautiskā līmeņa aktivitātēm.
Latvijā par IAM ieviešanu valsts ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentos atbild Valsts kanceleja (līdz 2023. gada 28. februārim - Pārresoru koordinācijas centrs), kas sadarbībā ar nozaru ministriju politikas plānotājiem IAM skata kontekstā ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojumu, nodrošinot iespēju papildināt plānošanas dokumentus ar tādiem mērķiem, kas aktuāli Latvijai.
Centrālā statistikas pārvalde līdzās Valsts kancelejai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ārlietu ministrijai ir IAM neformālās darba grupas locekle, un savas kompetences ietvaros piedalījusies Latvijas pirmā Brīvprātīgā nacionālā ziņojuma (Voluntary National Report) sagatavošanā.
Starptautiskās vadlīnijas un ieteikumi virza valstu nacionālās statistikas iestādes, Latvijas gadījumā CSP, kā galveno kontaktpunktu IAM statistikas jautājumu koordinācijai un komunikācijai. Jautājumiem saistībā ar IAM statistiku lūdzam izmantot e-pastu iam@csp.gov.lv.