Burbuļdiagrammā attēlots iedzīvotāju skaits ES valstu reģionos (burbuļa lielums) un iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmējošie rādītāji – dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju (vertikālā ass), migrācija (horizontālā ass). 2021. gadā kopējais iedzīvotāju skaits palielinājās pusē (50,0 %) ES reģionu (sk. burbuļus trijos tumšākajos toņos labajā augšējā stūrī), turpretī iedzīvotāju skaits samazinājās 47,9 % ES reģionu (sk. burbuļus trijos gaišākajos toņos kreisajā apakšējā stūrī). Vizualizācijas oriģināls ir interaktīvs un tajā var noskatīties animāciju, kurā attēlotas iedzīvotāju skaita izmaiņas laikposmā no 2015. līdz 2021. gadam. Katram burbulim ir uznirstoša etiķete ar vērtībām. Avots: Eurostat

Vizualizācijā redzams, ka ES valstis pārsvarā tirgojas savā starpā. No ES dalībvalstīm vislielākais ES iekšējā importa īpatsvars bija Luksemburgā (90 % no kopējā importa), savukārt vislielākais ES iekšējā eksporta īpatsvars tika reģistrēts Čehijā (82 % no kopējā eksporta). Vismazākais ES iekšējā importa īpatsvars tika reģistrēts Īrijā (39 % no kopējā importa) galvenokārt tāpēc, ka tās galvenie tirdzniecības partneri ir Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste. Nīderlande ir valsts, kas importē galvenokārt no valstīm ārpus ES un eksportē galvenokārt ES iekšienē. Avots: Eurostat

Mūsdienās, salīdzinot ar 20. gs. 90. gadiem, pāri laulībā stājas daudz vēlāk. 1994. gadā visvairāk laulību tika slēgtas, kad līgavainim bija 21 un līgavai – 19 gadi, savukārt 2022. gadā, kad līgavainim bija 30 un līgavai – 29 gadi. Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Mūsdienās pāri aizvien vēlāk izvēlas laist pasaulē bērnus. 1994. gadā visvairāk bērnu piedzima, kad mātei bija 21 un tēvam – 23 gadi, savukārt 2023. gadā, kad mātei bija 31 un tēvam – 32 gadi. Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Izkliedes diagrammā parādīta ekonomiskā attīstība Lielbritānijas reģionos no 2004. līdz 2016. gadam. Diagrammā redzamas lielas atšķirības ekonomiskajos rezultātos, un galvenais vēstījums ir tāds, ka lielākajā daļā reģionu darba produktivitāte ir pieaugusi. Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs

Izkliedes diagrammā parādīta attēlota sakarība starp mūža ilgumu un valsts izdevumiem veselībai uz vienu iedzīvotāju. Diagrammā redzams, ka valstīs, kas tērē vairāk veselības jomai, iedzīvotāji dzīvo ilgāku mūžu. Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs