Viena līnija parāda dzimstības vispārīgā koeficienta izmaiņas Latvijā laika gaitā. Vertikālā ass nesākas no nulles, jo galvenais diagrammas vēstījums ir atspoguļot kritumu, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 60.–80. gadiem. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Divas līnijas parāda atšķirību starp dzimumiem – vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes neturpina mācības pēc pamatizglītības iegūšanas un šī atšķirība nemainās laikā. Aktuālie dati (pēdējais pieejamais gads) ir izcelti, norādot vērtību. Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Divas līnijas parāda, ka 2023. gadā imports no Krievijas uz ES valstīm ir samazinājies, bet eksports ir samazinājies, Krievijai uzsākot karadarbību Ukrainā, un kopš tā laika nav būtiski mainījies. Avots: Eurostat
Divas līnijas parāda, kā pieaudzis pirmajā laulībā stājušos iedzīvotāju vecums Latvijā. Vertikālā ass nesākas no nulles, bet tas netraucē uztvert tendenci un izmaiņas. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Līnijas attēlo mēneša cenu izmaiņas četriem produktiem triju gadu laikā. Pēdējie pieejamie dati izcelti ar norādītu vērtību. Avots: Eurostat
Līnija attēlo nodarbinātības līmeņa izmaiņas laikā Kanādā. Uz horizontālās ass attēloti mēneši, bet ar tekstu atzīmēts tikai katra gada janvāris, lai diagrammas dizains nebūtu pārblīvēts. Pēdējie pieejamie dati ir īpaši izcelti. Vertikālā ass nesākas ar nulli, lai izmaiņas varētu redzēt izteiksmīgāk. Tā kā vislielākais kritums ir bijis 2020. gadā, pēdējā gada izmaiņas precīzi nolasīt ir grūti, tāpēc šī informācija ietverta nosaukumā: “Janvārī nodarbinātības līmenis ir samazinājies ceturto mēnesi pēc kārtas”. Avots: Kanādas statistika
Līnija attēlo energoresursu patēriņa izmaiņas un progresu attiecībā uz mērķa sasniegšanu. Mērķis diagrammā iezīmēts ar raustītu līniju. 2006. un 2022. gadam iezīmēts, cik tālu reālais patēriņš ir no sasniedzamā mērķa. Avots: Eurostat
Divas līnijas attēlo, kā atšķiras un kā mainās sezonāli koriģēts un nekoriģēts mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Līnija attēlo dzimušo skaitu pa mēnešiem kopš 2020. gada. Datos ir pārrāvums Otrā pasaules kara gados, kas redzams kā pārtraukums līknē. Mēneša datos var labi pamanīt, ka agrāk bija izteiktākas sezonālas svārstības. Pēdējos gados gan dzimušo skaits, gan svārstību diapazons ir samazinājies. Šis ir interaktīvs grafiks, kurā attēlojamo laika periodu var pabīdīt vai sašaurināt. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Viena līnija attēlo dzimušo skaitu (tūkstošos) un otra līnija attēlo summāro dzimstības koeficientu. Katrai līknei ir sava vertikālā ass. Abas vertikālās asis nesākas no nulles (ir attēlots pārtraukums). Ar pelēku vertikālu joslu fonā iezīmēts Otrais pasaules karš, kas izskaidro mazo dzimušo skaitu un zemo summāro dzimstības koeficientu šajos gados. Diagrammā norādīts gads, kad Anglijā stājies spēkā Abortu likums. Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs
Diagrammu trio attēlo Covid-19 situāciju raksturojošus rādītājus: pozitīvo testu īpatsvaru, hospitalizēto skaitu uz 100 000 iedzīvotāju un ar Covid-19 saistīto mirušo skaitu. Šajās diagrammās ar pelēku tekstu un vertikālām līnijām iezīmēta dažādu Covid-19 vīrusa paveidu dominance. Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs
Līnija attēlo dzimušo skaita izmaiņas ilgā laika periodā – kopš 1842. gada. Līnijas īpašos pīķus un kritumus palīdz saprast paskaidrojošas piezīmes. Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs
Līnijas attēlo dzimušo un mirušo skaita izmaiņas ilgā laika periodā – kopš 1915. gada. Līnijas īpašos pīķus un kritumus palīdz saprast paskaidrojošas piezīmes. Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs
Līnijas attēlo iedzīvotāju skaita izmaiņas republikas pilsētās, izņemot Rīgu, jo Rīgas līnija ar lielo iedzīvotāju skaitu traucētu uztvert pārējo pilsētu līnijas. Aplīši uz līknēm attēlo datu punktus. Redzams, ka senākos gados dati pieejami retāk, tāpēc līnijas trajektorija var nebūt precīza. Pēdējā gada vērtība sniegta diagrammā. Leģendas vietā izmantota iespēja līnijas nosaukumu pierakstīt pie līnijas. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Rīgā attēlo augšējā līnija. Laika periodā, par kuru dati nav pieejami, katru gadu līnija ir raustīta un ar aplīšiem attēloti datu punkti, lai tam pievērstu uzmanību. Divas papildu līnijas parāda sieviešu un vīriešu skaitu. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Līnijas attēlo jaundzimušo meiteņu vārdu Hloja (Khloe), Kendala (Kendall), Kortnija (Kourtney) un Kima (Kim) popularitāti. Šie vārdi saistīti ar Kardašjanu šovu, tāpēc diagrammu papildina paskaidrojumi, kad notikusi pirmās sērijas pirmizrāde un populārākās 5. sezonas parādīšanās TV ekrānos gads (2010). Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs
Līnijas attēlo dzimušo bērnu skaitu pa gadiem pēc mātes dzimšanas gada. Katra līnija apzīmē vienu sieviešu paaudzi (5 gadu vecuma grupu). Diagrammā ir daudz līkņu un daudz krāsu, tā prasa iedziļināšanos un laiku, lai izpētītu kopsakarības. Avots: Jānis Hermanis, publicēts Twitter kontā j_hermanis
Diagrammu ansamblis attēlo Covid-19 ietekmi uz tūrismu (pavadīto nakšu skaitu) dažādās valstīs. Avots: Jānis Hermanis, publicēts Twitter kontā j_hermanis
Diagrammu komplekts attēlo mirušo skaitu pa nedēļām vairākos gados un daudzās valstīs. Ar melnu un treknāku līniju attēlots tobrīd aktuālais – 2022. gads. Ja kādā valstī citos gados ir bijuši īpaši mirstības pīķi, tie atzīmēti ar piezīmi, tādējādi atvieglojot informācijas uztveri. Avots: Jānis Hermanis, publicēts Twitter kontā j_hermanis
Līniju diagramma kombinēta ar laukumu diagrammu. Līnijas attēlo to, ka zēni (zilā līnija ir dzimušo zēnu skaits) vienmēr dzimst vairāk nekā meitenes (sārtā līnija ir dzimušo meiteņu skaits), bet laukumu diagramma fonā attēlo dzimušo kopskaitu. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Līniju diagramma kombinēta ar stabiņu diagrammu. Stabiņi attēlo bezdarbnieku ar invaliditāti kopskaita izmaiņas laikā, kas šajā laika periodā svārstās no aptuveni astoņiem līdz desmit tūkstošiem (kreisā ass), pēdējos gados stabili ap astoņiem tūkstošiem, bet līnija attēlo bezdarbnieku īpatsvaru reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā un tai ir augšupejoša tendence no 6 % līdz 14 % (labā ass). Diagrammai ir divas asis, jo katram rādītājam ir sava mērvienība, bet, lai būtu vieglāk uztvert, tās ir nolīdzinātas – vienā pusē ir 4 tūkstoši, otrā – 4 % utt. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
