Punktu diagrammā redzams, cik trīņu katru gadu no 2012. līdz 2020. gadam piedzimuši Igaunijā. Katrs no bērniem ir viens punktiņš, bet trīs punkti ir viens “trīņu komplekts”. Avots: Igaunijas statistika
Punktu diagrammā attēlotas prasmju atšķirības starp iedzīvotājiem lielās pilsētās, mazpilsētās un lauku teritorijās Eiropas Savienības valstīs vidēji. Avots: Eurostat
Punktu diagrammā attēlotas atšķirības nodarbinātības līmenī iedzīvotājiem, kas mācās formālā izglītībā un tos, kas mācās neformālā izglītībā (kursi, konferences utt.) ES dalībvalstīs. Diagrammā redzams, ka ir valstis, piemēram, Nīderlande, kur ir augsts nodarbinātības līmenis arī tiem, kas mācās formālajā izglītībā. Tāpat var ievērot, ka citās valstīs, piemēram, Ungārijā, Slovākijā un Rumānijā vairums iedzīvotāju neapvieno izglītības dokumenta iegūšanu ar darbu. Avots: Eurostat
Savienoto punktu diagrammā attēlotas cenu amplitūdu atšķirības starp lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksu ES dalībvalstīs. Redzams, ka ir valstis, kur augstākā un zemākā cena stipri atšķiras, un ir valstis, kur cenu atšķirības nav tik lielas. Vienlaikus var novērtēt valstu vidējo cenu atšķirības, kurās valstīs ir augstāka vidējā nomas maksa par vienu hektāru. Avots: Eurostat
Savienoto punktu diagrammā ir attēlotas atšķirības starp sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni atkarībā no izglītības līmeņa un izcelsmes (dzimis valstī, kur dzīvo un strādā, un vecāki ir šīs valsts pastāvīgie iedzīvotāji; dzimis valstī, kur dzīvo un strādā, bet viens vecāks ir imigrants; dzimis valstī, kur dzīvo un strādā, un abi vecāki ir imigranti; dzimis ārpus valsts). Izcelsme norādīta kā fona krāsa, bet izglītības līmenis ir norādīts zem horizontālās ass un veido grupas: visi iedzīvotāji; iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni; iedzīvotāji ar vidēju izglītības līmeni; iedzīvotāji ar augstu izglītības līmeni. Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību kopumā ir augstāks nodarbinātības līmenis un mazākas nodarbinātības līmeņa atšķirības starp dzimumiem, tomēr tiem, kas dzimuši ārpus valsts, ir manāmi lielāka atšķirība starp dzimumiem – sieviešu nodarbinātība ir zemāka. Avots: Eirostat
Savienoto punktu diagrammā attēlotas dažāda vecuma sieviešu un vīriešu Lielbritānijā atšķirības starp laika veltīšanu atpūtai un hobijiem. Diagrammā redzams, ka neatkarīgi no vecuma sievietes atpūtai velta mazāk laika nekā vīrieši. Visvairāk laika atpūtai ir iedzīvotājiem 65 un vairāk gadu vecumā, tomēr arī šajā vecumā vīrieši atpūtai velta vairāk laika. Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs
Šajā punktu diagrammā attēlota atšķirība starp vīriešu un sieviešu galveno nāves cēloņu izplatību Eiropas Savienības valstīs. Katra valsts ir viens punkts vīriešu un sieviešu kolonnā. Izvēlētais nāves cēlonis ir vēzis un izvēlētā valsts – Latvija – diagrammā ir dzeltenā krāsā. Diagrammā var novērot, ka vairumā valstu vīriešu mirstība no vēža kā galvenā nāves cēloņa ir augstākā nekā sieviešu mirstība, kā arī vīriešu mirstības rādītāji ir plašākā vērtību amplitūdā. Sieviešu mirstība no vēža uz 100 000 sieviešu mazāk atšķiras starp valstīm. Šajā diagrammā izmantota punktu izkaisīšana (jittering), citādi tie būtu viens otram virsū, jo vērtības ir līdzīgas. Avots: Eurostat
