Sektoru diagramma kombinēta ar stabiņu diagrammu, lai parādītu detalizētāku dzimušo sadalījumu pēc tautības un vienlaikus pamatdiagrammā nebūtu pārāk daudz sektoru. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Sektoru diagrammā attēloti ES dalībvalstu nozīmīgākie vīna eksportētāji 2022. gadā. Diagrammā izceltas trīs valstis (Itālija, Spānija un Francija), kas veido 79 % no kopējā ES vīna eksporta.
Avots: Eurostat
Iedzīvotāji pēc apdzīvotā mājokļa piederības tautas skaitīšanas gados – divās sektoru diagrammās parādītas izmaiņas laikā. Diagrammās redzams, ka 1989. gadā tikai 19 % mājokļu bija iedzīvotāju personiskajā īpašumā, savukārt 2021. gadā 68,4 % mājokļu piederēja kādam no mājoklī dzīvojošajiem. Divas sektoru diagrammas izvēlētas, jo mājokļa piederības veidi šajos gados ir mainījušies, bet ir pietiekami līdzīgi, lai varētu būt aptuveni salīdzināmi.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Salīdzināmajās sektoru diagrammās attēlots Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc ticības 1935. gadā. Salīdzinot ar pārējiem reģioniem, Latgalē ir ievērojami vairāk Romas katoļu ticībai piederīgo. Apļu laukumi reprezentē iedzīvotāju skaitu reģionos.
Avots: Latvijas statistikas atlass (1938), Valsts statistiskā pārvalde
Riņķa diagrammā redzams, ka 2022. gadā no 147 mirušajiem gaisa transporta satiksmes negadījumos (kopskaits attēlots riņķa centrā), bet 11,6 % ir notikuši komercreisos.
Avots: Eurostat
Riņķa diagrammā attēlots noslēgto laulību skaits pa mēnešiem 2018. gadā. Šajā gadījumā viens vesels ir divpadsmit viena gada mēneši. Redzams, ka visvairāk laulību noslēgtas vasaras mēnešos – jūlijā un augustā. Kas ir pretstatā tekstā sniegtajai informācijai, ka 1920.–1930. gados visvairāk laulības tika noslēgtas februārī un decembrī.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Riņķa diagrammā attēlots sieviešu skaits ar vārdu Maija pēc dzimšanas mēneša Igaunijā. Šajā gadījumā viens vesels ir divpadsmit viena gada mēneši. Viegli pamanīt, ka tieši maijā dzimušas 37 % no Maijām, kas ir ievērojami vairāk nekā citos mēnešos.
Avots: Igaunijas statistika
Riņķa diagrammā redzams, ka 15 % nodarbināto izvēlējušies strādāt nepilnu slodzi. Riņķa diagramma apvienota ar grēdotu stabiņu, kurā redzams, ka vairums no tiem, kas strādā nepilnu slodzi, ir sievietes.
Avots: Igaunijas statistika
Divās riņķa diagrammās salīdzināti pilna un nepilna laika nodarbinātie ES vidēji un Horvātijā. Redzams, ka Horvātijā daudz mazāks īpatsvars nodarbināto strādā nepilnu slodzi.
Avots: Horvātijas statistika
Trīs riņķa diagrammas parāda, ka mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no uzņēmumu skaita, aptuveni puse no nodarbinātajiem strādā mazos uzņēmumos, savukārt lielie uzņēmumi veido pusi no pievienotās vērtības.
Avots: Eurostat
Trīs riņķa diagrammas parāda, cik daudz stundas pirmsskolas vecuma bērni pavada pirmskolas izglītības iestādēs: visi bērni, bērni, kas ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam un bērni, kas nav pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.
Avots: Eurostat
Pusriņķa diagrammā attēlots, kam kanādiešu mājsaimniecības tērējušas savus ienākumus. Pusriņķa vidus izmantots, lai norādītu kopējo naudas apjomu. Svarīgākās preces un pakalpojumi ir paskaidroti uzreiz pie sektora, bet mazāk svarīgām kategorijām sniegts skaidrojums leģendā.
Avots: Kanādas statistika
Pusriņķa diagrammā attēloti iedzīvotāji, kas nav iesaistījušies darba tirgū un nemācās Eiropas Savienības valstīs. Ar lielāku loku iezīmēti 76 %, kas nav iesaistīti darba tirgū, un apakšējā lokā var aplūkot šīs sabiedrības daļas detalizētāku sadalījumu (pensijā, nevar strādāt slimības un invaliditātes dēļ, rūpējas par ģimenes locekļiem u.c.). 24 % no visiem iedzīvotājiem ārpus darba tirgus vēlētos atgriezties nodarbinātībā.
Avots: Eurostat
Sektoru diagrammas parāda, cik liela ir lielākā elektroenerģijas ražotāja tirgus daļa ES valstīs. Informāciju palīdz uztvert tas, ka katrā diagrammā ir tikai viens izcelts sektors un diagrammas ir sakārtotas dilstošā secībā, sākot ar maksimālo vērtību Kiprā (100 %) un beidzot ar vismazāko vērtību Itālijā (16 %).
Avots: Eurostat
Trīs riņķa diagrammās attēlots sieviešu īpatsvars zinātnieku kopskaistā dažādos sektoros (izglītības, uzņēmējdarbības un valsts sektors).
Riņķa diagrammas parāda, cik liels ir iedzīvotāju, kam ir cita valstiskā piederība, īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju kopskaitā ES valstīs. Katrā riņķa diagrammā ir izcelti tikai divi sektori: citu ES valstu pilsoņi un citu (ne ES) valstu pilsoņi. Lai datus varētu vieglāk nolasīt, tie ir sniegti katras riņķa diagrammas centrā.
Avots: Eurostat
Sešās riņķa diagrammās attēlots Latvijas bērnu sadalījums pēc tautībām. Šo informāciju tikpat labi varētu attēlot arī vienā apļa vai riņķa diagrammā. Izvēlēts šāds risinājums, lai būtu vizuāli interesantāks un pārskatāmāks dizains. Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Riņķa diagrammās attēloti uzturēšanās atļauju saņemšanas iemesli (ģimene, izglītība, nodarbinātība, cits). Katra riņķa diagramma attēlo vienu no TOP 10 uzturēšanās atļauju saņēmušo personu valstiskajām piederībām. Diagrammas sakārtotas dilstošā secībā pēc uzturēšanās atļauju saņēmēju skaita – pirmā ir Ukraina. Uzturēšanās atļauju saņēmēju skaits norādīts diagrammas centrā.
Avots: Eurostat
Riņķa diagrammās attēloti uzņēmumu rādītāji (skaits, nodarbinātie, pievienotā vērtība) pēc uzņēmumu lieluma.
Avots: Eurostat
Trīs riņķa diagrammas attēlo Kanādas iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem par dzīves kvalitāti. Katrā diagrammā attēlots pozitīvo atbilžu īpatsvars.
Avots: Kanādas statistika
Trīs riņķa diagrammās, kas stilizētas kā hronometrs, attēlots laiks, ko sievietes Igaunijā pavada, gatavojot ēst. Pirmajā riņķī, kas attēlo situāciju 1999./2000. gadā, tās ir 95 minūtes.
Avots: Igaunijas statistika
Pusriņķa diagrammās attēloti uzņēmumu rādītāji (skaits, nodarbinātie, pievienotā vērtība) pēc uzņēmumu lieluma.
Avots: Eurostat
