Stabiņu diagrammas (column chart) un joslu diagrammas (bar chart)
Stabiņu diagrammā attēlots šķirto laulību skaits pēc to ilguma. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Stabiņu diagrammā attēlots sieviešu skaits 1.–14. Saeimā. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Divās stabiņu diagrammās raksturota 2021. gada medību sezona. Pirmajā diagrammā ir attēlots nomedīto dzīvnieku skaits (vertikālās ass maksimālā vērtība ir 40 tūkstoši), bet otrajā diagrammā medījamo dzīvnieku kopskaits medību sezonā (vertikālās ass maksimālā vērtība ir 200 tūkstoši). Katrā diagrammā ir atšķirīgs rādītājs (nomedītie, kopskaits), un šiem rādītājiem ir pārāk dažādas vērtību amplitūdas, lai tās varētu attēlot vienā diagrammā vai ar vienādu skalu. Vērtības ir izceltas un skaidri redzamas papildu stabiņiem. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Diagramma attēlo 2022. gada “Stirnu buka” dalībniekus pēc vecuma grupām. Diagrammai nav redzama ass, jo visiem stabiņiem norādītas vērtības. Avots: Stirnu buks
Stabiņu diagrammā katras valsts stabiņa krāsa atbilst attiecīgās valsts karoga krāsai. Diagrammā attēloti uzņēmējdarbības sektora pētniecības un attīstības izdevumi pret iekšzemes kopproduktu. Avots: Igaunijas statistika
Stabiņu diagramma, kam visas vērtības ir negatīvas, attēlo prognozēto lauksaimniecības dzīvnieku samazinājumu Eiropas Savienības valstīs. Avots: Eurostat
Stabiņu diagramma attēlo atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā energoresursu patēriņā procentos visās Eiropas Savienības valstīs un Norvēģijā. ES vidējais izcelts ar citu krāsu un tam norādīta vērtība. Vērtība norādīta arī ES valstij ar lielāko un mazāko īpatsvaru. Avots: Eurostat
Divas blakus novietotas diagrammas atbild uz jautājumu: “Kādas svešvalodas visbiežāk apgūst skolēni Eiropas Savienībā?” Pirmajā diagrammā attēlota situācija vispārējā izglītībā, bet otrajā – profesionālajā izglītībā. Abām diagrammām ir vienāda vertikālās ass skala. Avots: Eurostat
Divas stabiņu diagrammas ar vienotu vertikālo asi attēlo nepilngadīgo bez pavadības skaitu Eiropas Savienībā. Vienā diagrammā attēlotas TOP 5 valstis, kuru pilsoņi pieteikušies patvērumam, otrā diagrammā attēlotas TOP 5 ES dalībvalstis, kuras sniedz patvērumu nepilngadīgajiem bez pavadības. Pirmajā diagrammā kā papildu informācija sniegts nepilngadīgo bez pavadības kopskaits un skaita izmaiņas procentos pret iepriekšējo gadu. Ja kopskaitu attēlotu kā stabiņu, pārējie stabiņi būtu tik mazi, ka būtu grūti novērtēt to proporcijas. Avots: Eurostat
Četras stabiņu diagrammas ar vienotu asi attēlo dažādu piena produktu lielākās ražotājvalstis Eiropas Savienībā. Visām diagrammām ir vienota vertikālā ass. Neierasts risinājums, ka vienu valsti, piemēram, Vāciju, attēlo stabiņi dažādās krāsās, jo stabiņu krāsa raksturo produktus. Diagramma nav pārāk saraibināta, jo stabiņu grupai ir viena krāsa. Ja katrā stabiņu grupā būtu dažādas krāsas, diagrammu būtu daudz grūtāk uztvert. Uztveramību uzlabo arī tas, ka stabiņi ir sakārtoti dilstoši pēc vērtības. Avots: Eurostat
Radošs stabiņu diagrammas ar divām asīm risinājums, kas attēlo nodarbināto un bezdarbnieku skaitu Latvijā pa mēnešiem no 2016. līdz 2022. gadam. Nodarbināto skaits attēlots uz kreisās ass no apakšas uz augšu, bet bezdarbnieku skaits uz labās ass no augšas uz leju. Plaisa starp stabiņiem liek domāt, par to, ka ir trešā iedzīvotāju kategorija: ekonomiskie neaktīvie, kas nav iesaistījušies darba tirgus aktivitātēs (strādāt vai meklēt darbu). Avots: Jānis Hermanis, publicēts Twitter kontā j_hermanis
Divas stabiņu grupas attēlo latgaliešu valodas lietojuma salīdzinājumu 2011. un 2022. gadā. Pirmajā stabiņu grupā attēlota situācija Latvijā. Otrajā stabiņu grupā attēlota situācija Latgalē. Šie nav grēdoti stabiņi, jo “galvenā mājās lietotā valoda” ir kā trešais stabiņš, kas novietots tā, ka pārklājas ar “lieto ikdienā” stabiņu, lai uzsvērtu, ka “lieto latgaliešu valodu ikdienā” ir plašāks tvērums, kas ietver sevī arī “lieto mājās”, un vienlaikus parādītu, ka nav informācijas par to, cik iedzīvotāju mājās lieto latgaliešu valodu 2011. gadā. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Grupētu stabiņu diagramma attēlo trešo valstu piederīgo personu skaitu, kas izraidīti un atgriezti uz citu valsti no Eiropas Savienības valstīm. Katrā stabiņu grupā ir trīs stabiņi: violets stabiņš attēlo kopējo personu skaitu, kas saņēmuši pavēli atstāt valsti. Tumši zils stabiņš attēlo uz citu valsti atgriezto personu skaitu, un trešais gaiši zilais stabiņš attēlo skaitu, kas atgriezti uz mītnes zemi (ārpus Eiropas Savienības). Gaiši zilais stabiņš pārklājas ar tumši zilo stabiņu, bet ir šaurāks. Avots: Eurostat
Joslu diagramma parāda iedzīvotāju skaitu, kam ir uzvārdi, kas godina kādu dzīvnieku valsts pārstāvi. Šajā gadījumā uzvārds un skaits ir būtiskākā informācija, tāpēc joslu diagramma ir mazāk koša un tikai papildina informāciju. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Divas joslu diagrammas attēlo atšķirību starp to, cik sieviešu un vīriešu piedalās pieaugušo izglītībā Eiropas Savienības valstu reģionos. Ar zaļiem stabiņiem attēloti reģioni, kuros ir sieviešu pārsvars, kas piedalās pieaugušo izglītībā. Ar ziliem stabiņiem attēloti reģioni, kuros ir vīriešu pārsvars, kas piedalās pieaugušo izglītībā. Avots: Eurostat
Joslu diagramma attēlo kravu pārvadājumus pa dzelzceļu. Diagrammas veids izvēlēts, lai to varētu noformēt kā vilciena vagonus. Avots: Igaunijas statistika
Joslu diagrammā attēlots mirušo skaits ceļu satiksmes negadījumos Eiropas valstīs un Krievijā. Jāņem vērā, ka diagrammā attēlots absolūtais skaits, tāpēc valstis ar mazu iedzīvotāju skaitu var nepatiesi izskatīties kā “drošas” un tādas, kurās notiek maz satiksmes negadījumu. Vispareizāk šādu diagrammu būtu attēlot blakus sniedzot informāciju par relatīviem rādītājiem (mirušo skaits uz 100 000 iedzīvotājiem). Avots: Carlos Coelho
Joslu diagrammā attēlots mirušo skaits ceļu satiksmes negadījumos uz 100 000 iedzīvotāju Eiropas valstīs un Krievijā. Avots: Carlos Coelho
Trīs joslu diagrammas attēlo saslimstību, hospitalizēto skaitu un mirušo skaitu pa vecuma grupām Covid-19 pandēmijas laikā. Viegli ievērot, ka pozitīvo testu īpatsvars ir augstāks jaunākās vecuma grupās, bet hospitalizēto un mirušo skaits lielāks senioriem. Avots: Lielbritānijas valsts statistikas birojs
Publicēts: 11.03.2024.
Dalīties ar šīs lapas saturu!
Izvēlies sociālo tīklu, kurā Tu vēlies dalīties ar šīs lapas saturu.