2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 685 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 149 eiro jeb 9,7 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,38 eiro jeb par 12,1 %.
Grafiki un cita detalizēta informācija pieejama oficiālās statistikas portālā.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 221 eiro
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 221 eiro jeb 72,4 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,0 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,6 %.
Mēneša darba samaksas mediāna – 1 357 eiro
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gadā bija 1 357 eiro. Salīdzinot ar 2023. gadu (1 225 eiro), tā pieauga par 10,8 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 996 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,0 %.
Vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieaudzis straujāk
2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,2 % un 8,7 %. Vislielākā ietekme uz atalgojuma pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbvietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5 %.
2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1 742 eiro) bija par 76 eiro lielāka nekā privātajā (1 666 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 689 eiro jeb par 12,4 %.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, valstī kopumā pieauga par 8,1 % jeb 1 110,4 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 10,8 tūkst. jeb 1,4 %.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītībā – par 17,0 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 14,3 % (straujāk darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē) un citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 13,7 %.
Labāk atalgoto nozaru tops nemainīgs
2024. gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 851 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 733 eiro), zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (2 124 eiro), enerģētikas (2 122 eiro), valsts pārvaldes un aizsardzības (1 975 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 877 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 758 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 687 eiro).
Vismazākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 107 eiro par pilnas slodzes darbu.
Latgalē vidēji pelna par 35 % mazāk nekā Rīgā
2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (11,9 %), Vidzemē (10,8 %) un Zemgalē (10,5 %).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1 869 eiro) un Rīgas reģionā (1 849 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1 212 eiro), kas ir par 35,2 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi, kur tā pieaugusi par 1,4 procentpunktiem, bet lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē (1,3 procentpunkti).
4. ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 744 eiro
2024. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 744 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3 %, kas bija zemākais gada pieauguma temps, salīdzinot ar pārējiem 2024. gada ceturkšņiem.
2024. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā vidējā darba samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4 % un 8,5 %. Vispārējās valdības sektorā pieaugums bija 7,9 %.
Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,4 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, privātajā – 2,1 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,5 %.
Vidējā neto darba samaksa 2024. gada 4. ceturksnī bija 1 259 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,9 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,3 %.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,38 eiro
Pēc darba dienu nekoriģētiem datiem bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gadā bija 11,38 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,1 % (2023. gadā – 10,14 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 12,76 līdz 14,33 eiro jeb par 12,3 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu pieaugums par 8,3 % un nostrādāto stundu samazinājums par 3,6 % gada laikā.
Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.
Metodoloģiskā informācija
2024. gada beigās 1.–3. ceturkšņa dati tika precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.
Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.
Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, stundas darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.