2024./2025. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 74,8 tūkstoši studējošo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Lai gan pēdējos 20 gadus studējošo skaitam bija tendence samazināties, šajā akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tas ir pieaudzis par 1,0 % jeb 773 studējošajiem. Pieaudzis arī mobilo studentu1 skaits Latvijā – tie ir 11 000, kas iepriekšējo izglītību lielākoties ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), bet pie mums izvēlējušies turpināt izglītoties sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību zinātņu, veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, kā arī dabaszinātnēs, IT un matemātikā.
Aicinām Oficiālās statistikas portālā iepazīties ar grafikiem par augstākās izglītības aktualitātēm.
Uzņemto studentu skaits pieaug jau otro gadu. 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29,2 tūkstoši studentu, kas ir par 1,0 % jeb 286 studentiem vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Vairāk nekā puse (58,8 %) uzņemto studentu bija sievietes. Interesanti, ka uzņemto studenšu skaits ir pieaudzis par 4,0 % jeb 695 studentēm, bet uzņemto studentu vīriešu skaits samazinājies par 3,4 % jeb 409 studentiem.
Puse uzņemto studentu (55,4 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 22,7 % – maģistra, 19,1 % – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmās un 2,7 % – doktora līmeņa programmās. Vairāk nekā divas trešdaļas studentu (74,5 %) uzsāka pilna laika studijas un tikai 25,5 % – nepilna laika studijas. Lielākā daļa studentu (57,2 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 42,8 % – par valsts budžeta līdzekļiem. Gandrīz puse (47,8 %) no uzņemtajiem studentiem, kas mācības uzsāka par personīgajiem līdzekļiem, izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, bet par valsts budžeta līdzekļiem – veselības aprūpes un sociālās labklājības (18,6 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (17,4 %) programmas.
Laikā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim grādu vai kvalifikāciju ieguva 13,5 tūkstoši studentu – par 577 jeb 4,3 % mazāk nekā iepriekšējā periodā. Trešdaļa (33,9 % jeb 4,6 tūkstoši) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, savukārt piektā daļa (19,9 % jeb 2,7 tūkstoši) – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās beidza 10,1 % no kopējā absolventu skaita jeb 1,4 tūkstoši.
Palielinās vīriešu interese par izglītības jomas studiju programmām
2024./2025. akadēmiskajā gadā lielākais uzņemto studentu skaita pieaugums vērojams izglītības (par 20,5 %) un pakalpojumu jomas (par 19,9 %) programmās. Izglītības nozarē 87,4 % no kopējā uzņemto skaita ir sievietes, taču, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto vīriešu skaits šajā jomā pieaudzis par 48,5 % jeb 144 studentiem. Būtiskākais uzņemto studentu skaita samazinājums ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (par 25,2 % jeb 894 studentiem) un lauksaimniecības (par 7,2 % jeb 30 studentiem) studiju programmās. Lielākais uzņemto vīriešu skaita samazinājums bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē – par 29,6 % jeb 767 studentiem mazāk.
Pēdējo 10 gadu laikā studiju programmu izvēle, stājoties augstākās izglītības iestādēs, nav būtiski mainījusies – arī šajā akadēmiskajā gadā katrs trešais uzņemtais students izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (34,1 %), tām seko veselības aprūpes un sociālās labklājības (17,3 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmas (12,1 %). Savukārt vismazākā interese bija par lauksaimniecības (1,4 %) un humanitāro zinātņu un mākslas (7,2 %) programmām.
Vairāk nekā puse studē bakalaura līmeņa studiju programmās
Bakalaura līmeņa programmās studē vairāk nekā puse (56,7 %) studējošo jeb 42,4 tūkstoši, maģistra – 22,2 % jeb 16,6 tūkstoši, koledžas – 16,8 % jeb 12,5 tūkstoši un doktora līmeņa programmās – 4,3 % jeb 3,2 tūkstoši studentu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, studējošo skaits pieaudzis maģistra (par 2,0 %) un bakalaura (par 1,7 %) līmeņa programmās, taču samazinājies koledžas – par 2,1 % un doktora līmeņa programmās – par 1,0 %.
2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas tiek apgūtas 17 augstākās izglītības iestādēs. Puse no doktora līmeņa studiju programmās studējošajiem (52,0 %) apgūst veselības aprūpes un sociālās labklājības jomas programmas, savukārt piektā daļa (20,0 %) studē sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.
Pēdējā desmitgadē visvairāk studējošo skaits pieaudzis veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā
2024./2025. akadēmiskajā gadā, līdzīgi kā pēdējo 10 gadu laikā, vairāk nekā puse jeb 58,8 % studējošo bija sievietes. Arī dažādu izglītības programmu grupās sieviešu un vīriešu īpatsvars pēdējos gados saglabājies līdzīgs. Vislielākais sieviešu īpatsvars joprojām vērojams izglītības jomas programmās (92,5 % no kopējā studējošo skaita) un veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās (80,7 %). Lai gan izglītības jomas programmās studē tikai 485 jeb 1,6 % no visiem studējošajiem vīriešiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vīriešu skaits šajās programmās pieaudzis par 38,6 % jeb par 135 studentiem.
Arī vīrieši gadu no gada dod priekšroku studijām noteiktās programmās – vīriešu īpatsvars nemainīgi ir lielākais inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (72,7 %) programmās. Liels vīriešu īpatsvars (71,2 % no kopējā studējošo skaita) ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās.
Līdzīgi kā pirms 10 gadiem, arī šobrīd katrs trešais studējošais apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomas programmas – 33,7 % jeb 25,2 tūkstoši studentu. Otrā populārākā grupa ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas, kurās studē piektā daļā (19,3 %) jeb 14,5 tūkstoši. Interesanti, ka pēdējo 10 gadu laikā tieši sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās vērojams lielākais studējošo skaita samazinājums – 10,4 tūkstoši studentu, bet lielākais pieaugums – veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – 3,8 tūkstoši studentu.
Septiņās augstākās izglītības iestādēs mazāk par 100 studējošajiem
2024./2025. akadēmiskā gada sākumā Latvijā studijas norisinās 48 augstākās izglītības iestādēs, no kurām 26 ir augstskolas un 22 – koledžas (2023./2024. akadēmiskā gada sākumā – 28 augstskolas un 24 koledžas). Lielākā daļa studējošo (77,4 %) izvēlējušies studijas valsts augstskolās un koledžās, savukārt privātajās izglītības iestādēs studē 22,6 %. Katrā no Latvijas trīs lielākajām valsts universitātēm – Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – ir vairāk nekā 10 tūkstoši studējošo, veidojot 54,0 % no kopējā studējošo skaita. Lielākajā daļā jeb 35 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits nepārsniedz tūkstoti, savukārt septiņās skaits ir mazāks par 100.
Vairāk nekā puse (55,1 %) no akadēmiskā personāla ir sievietes
2024./2025. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestāžu kopējais ievēlētā akadēmiskā personāla skaits (pamatdarbā) bija 4 884, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš (2023. gadā – 4 895). Lielāko daļu no akadēmiskā personāla veidoja docenti (1 243 jeb 25,5 %), vadošie pētnieki un pētnieki (1 206 jeb 24,7 %) un lektori (1 069 jeb 21,9 %).
Nedaudz vairāk nekā puse (55,1 %) no akadēmiskā personāla ir sievietes. Pēc ievēlētā amata izteiktāks sieviešu pārsvars vērojams starp 1 069 lektoriem (64,8 % jeb 693 lektores), starp 1 243 docentiem (56,7 % jeb 705 docentes), 146 asistentiem (54,1 % jeb 79 sievietes) un 591 asociētajiem profesoriem (54,0 % jeb 319 sievietes). Savukārt neliels vīriešu pārsvars vērojams 629 profesoru skaitā (52,3 % jeb 329 vīrieši) un vadošo pētnieku un pētnieku skaitā (no 1 206 pētniekiem 607 (jeb 50,3 %) ir vīrieši).
Ceturtā daļa akadēmiskā personāla (25,2 % jeb 1 232 darbinieki) ir vecāki par 60 gadiem, savukārt 10,0 % ir jaunāki par 30 gadiem.
Latvijā studē 11 tūkstoši mobilo studentu
2024./2025. akadēmiskajā gadā studijas Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzsākuši 3,9 tūkstoši mobilo studentu. Par 5 procentpunktiem pieaudzis sieviešu īpatsvars uzņemto mobilo studentu vidū – 35,3 % no uzņemtajiem ir sievietes. Katra trešā (30,5 % jeb 421 studentes) no uzņemtajām studentēm ir no Indijas.
Pavisam šobrīd Latvijā studē 11 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 6,1 % jeb 639 studentiem vairāk nekā pirms gada. Šis ir lielākais mobilo studentu skaita pieaugums kopš 2019. gada. Vairāk nekā puse (55,7 %) no visiem mobilajiem studentiem studē maģistra līmeņa programmās un 40,8 % – bakalaura. Vairāk nekā trešdaļa (38,7 %) no kopējā mobilo studentu skaita studē sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomu programmās, tām seko veselības aprūpes un sociālās labklājības joma (28,9 %) un dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (14,1 %).
Vairākums mobilo studentu ir no valstīm ārpus Eiropas Savienības, lielākā daļa – vīrieši
Vairāk nekā divas trešdaļas (72,9 %) mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus ES un teju divas trešdaļas (60,3 %) mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši kādā no šīm piecām valstīm – vairāk nekā ceturtā daļa (27,9 %) no visiem mobilajiem studentiem iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, tai seko Uzbekistāna (9,6 %), Zviedrija (9,0 %), Ukraina (7,0 %) un Vācija (6,8 %).
Mobilo studentu vidū ir vairāk vīriešu (61,7 %) nekā sieviešu (38,3 % no mobilajiem studentiem). Vairāk vīriešu nekā sieviešu ierodas studēt no valstīm, kas atrodas ārpus ES – Uzbekistānas (85,7% uzbeku studentu ir vīrieši ), Indijas (attiecīgi – 75,4 %), un Ukrainas (62,9 %). Savukārt no ES valstīm vairāk ierodas studēt sievietes (62,5 %) – Zviedrijas (61,9 % sieviešu starp mobilajiem studentiem no Zviedrijas), Vācijas (attiecīgi – 61,5 %) un Somijas (72,4 %).
Vairāk nekā puse (52,1 %) mobilo studentu studē Rīgas Stradiņa universitātē (27,2 % jeb 3 008 mobilo studentu) un Rīgas Tehniskajā universitātē (24,9 % jeb 2 751). Lielākā daļa RTU mobilo studentu (97,0 %) izglītību bija ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), un katrs trešais students (36,8 %) tur apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas. Salīdzinājumam RSU četras piektdaļas studentu (76,0 %) iepriekšējo izglītību bija ieguvuši kādā no ES valstīm un gandrīz visi (97,5 %) studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās.
Plašāka informācija par aktuālajiem augstākās izglītības statistikas rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Augstākā izglītība”.
1 Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību (grādu vai kvalifikāciju).