Latvijā šogad jau trešo reizi norisināsies eiro zonas valstu kopējā aptauja "Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauja" (Household Finance and Consumption Survey), ko organizē Eiropas Centrālā banka (ECB).
Par šīs aptaujas nozīmību liecina valstu plašā dalība tajā. Lai gan šī aptauja ir obligāta tikai eiro zonas valstīm, iepriekšējā, 2017. gadā īstenotajā aptaujā piedalījās arī Ungārija, Polija un Horvātija. Pavisam Eiropas Savienībā (ES) tika intervēts aptuveni 91 tūkst. mājsaimniecību.
Latvijā šo aptauju veiks Latvijas Banka sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), un aptuveni 3200 pēc nejaušības principa atlasītu mājsaimniecību saņems Latvijas Bankas un CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties aptaujā. Pēc tam CSP intervētājs personiski sazināsies ar mājsaimniecību par iespējamo intervijas laiku un vietu. Intervijas pa tālruni vai klātienē CSP intervētāji plāno veikt no 2020. gada 7. augusta līdz 1. decembrim. Pēc tam notiks aptaujas datu apstrāde un sagatavošana nosūtīšanai uz ECB.
Latvijas Banka un CSP aicina aptaujas izlasē iekļautās mājsaimniecības piedalīties šajā aptaujā, ņemot vērā to, ka katra izlases respondenta ieguldījums aptaujā ir ļoti būtisks, jo gadījumizlases metodes būtība ir tāda, ka katra atlasītā mājsaimniecība pārstāv daudzas sev līdzīgas mājsaimniecības. Turklāt izlases sastāvs veidots tā, lai būtu atbilstoši pārstāvēti visi Latvijas reģioni.
Aptaujas jautājumus var iedalīt divās grupās – jautājumi par mājsaimniecību kopumā, kā arī jautājumi par katru tādu mājsaimniecības locekli atsevišķi, kuram aptaujas norises brīdī ir vismaz 16 gadu. Mājsaimniecībai kopumā adresēti jautājumi par tās galveno mājokli, citiem tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kredītsaistībām, komercdarbību, vērtīgiem dāvinājumiem, kopējo patēriņu un uzkrājumiem. Savukārt jautājumi par katru mājsaimniecības locekli saistīti ar demogrāfiskiem datiem, informāciju par mājsaimniecības locekļu aktuālo nodarbinātību, pensiju nodrošinājumu nākotnē un ienākumiem.
Aptaujas datus izmanto, lai pētītu mājsaimniecību ekonomisko uzvedību un analizētu makroekonomisko un politikas lēmumu ietekmi uz mājsaimniecībām. Piemēram, tiks analizēti faktori, kas nosaka aizņemšanos, uzkrājumu veidošanu, riska uzņemšanos un komercdarbības veikšanu. Iepriekšējās aptaujas dati izmantoti arī, piemēram, Latvijas Bankas ekonomistiem analizējot ienākumu nevienlīdzības problēmu Latvijā (https://www.makroekonomika.lv/ka-mazinat-ienakumu-nevienlidzibu-latvija).
Īpaša vērība aptaujā tiek pievērsta konfidencialitātes un personas datu aizsardzības nodrošināšanai. Saskaņā ar Latvijas un ES normatīvo aktu prasībām tiks nodrošināta godprātīga un likumīga personas datu apstrāde tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Pēc aptaujas mājsaimniecību sniegtās atbildes tiks anonimizētas, nošķirot respondenta vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un mājsaimniecības adresi no atbilžu informācijas, kā arī veicot atsevišķu datu apkopojumu papildu anonimizāciju.