Dalība starptautiskos izglītības pētījumos

Centrālā statistikas pārvalde veic noslēgtā Sadarbības līguma par Eiropas sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” īstenošanu.

Izglītības sistēmu indikatoru programma (INES) ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības indikatoru programma. Programmas izglītības indikatori palīdz novērtēt skolēnu un skolu sasniegto, uzraudzīt izglītības sistēmu funkcionēšanu, resursu vadību un izglītības pakalpojumus. Tā nodrošina datus par izglītības sistēmu darbību OECD dalībvalstīs un partnervalstīs.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2016. gada 26. janvāra noteikumu Nr. 68 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu” 8.3.6.1. pasākuma “Dalība starptautiskos pētījumos” projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas īstenošanas noteikumi” 16. punktā noteikto, Centrālā statistikas pārvalde regulāri izskata OECD sagatavotos rādītājus izglītības jomā, sagatavo informāciju OECD publikācijām un datu bāzei par izglītības sistēmu Latvijā un izglītības rādītājiem, kā arī nodrošina konsultatīvo atbalstu SDG4 (Sustainable Development Goals for Education) indikatoru un metodoloģijas jautājumos.

Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir pabeigusi Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojumu 2019, kuru tā veica saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījumu, kas īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.6.1/16/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos".

Projekta mērķis – Dalība starptautiskos izglītības pētījumos un starptautisku organizāciju īstenoti pētījumi izglītības politikas izstrādei, kā arī rīcībpolitikas ieviešanas un ietekmes izvērtēšanai.

Kopumā apsekojumā tika aptaujāti 1007 zinātņu doktori, kas ir 67,1% no visiem izlasē iekļautajiem zinātņu doktoriem. Informācija no respondentiem tika iegūta telefoninteviju  un tiešo interviju veidā, kā arī respondentiem bija iespēja aptaujas anketu aizpildīt elektroniski Pārvaldes mājas lapā.

Apsekojumā tika iegūta informācija par zinātņu doktoru nodarbinātību, starptautisko mobilitāti un zinātnisko darbību.

Aptaujā iegūto informāciju Pārvalde apkopoja kopsavilkuma tabulās, kuras tika nosūtītas uz Izglītības un zinātnes ministriju un OECD. Apsekojuma datu bāze kopā ar metodoloģisko aprakstu tika nodota pasūtītājam – Izglītības un zinātnes ministrijai.

Minētā projekta ietvaros Pārvalde piedalās arī Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (OECD) Izglītības sistēmu indikatoru programmā (INES), kur tiek sagatavota informācija OECD datu bāzēm un publikācijām par izglītības indikatoriem. Programmas beigu termiņš ir 2023. gads. 

Centrālā statistikas pārvalde ir pabeigusi Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojumu, kas ir  viena no Eiropas Sociālā fonda projekta (Nr. 8.3.6.1/16/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos") aktivitātēm.

Centrālā statistikas pārvalde projekta laikā no 2016. gada februāra līdz decembrim veica apsekojuma sagatavošanās darbus, īstenoja apsekojumu, kā arī apkopoja iegūto informāciju kopsavilkuma tabulās, kas tika nosūtītas Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Projekta vadošais partneris (Izglītības un zinātnes ministrija) saņēma arī apsekojuma datubāzi kopā ar metodoloģisko aprakstu.

Izglītības un zinātnes ministrija turpina darbu pie apsekojuma, veicot iegūto datu analīzi. 2017. gada pirmajā ceturksnī plānots informatīvs seminārs par Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojuma rezultātiem.Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) turpina Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojumu, šobrīd ir noslēgusies respondentu aptauja.  

Apsekojuma izlasē iekļauti 1 500 zinātņu doktori vecumā līdz 69 gadiem, kuri ieguvuši doktora grādu Latvijā vai ārpus tās. Visi respondenti no CSP saņēma informatīvu vēstuli par apsekojuma mērķiem, gaitu un aptaujas anketas aizpildīšanas iespējām.

Pirms apsekojuma CSP veica sagatavošanas darbus: zinātņu doktoru datubāzes analīze, iepazīšanās ar OECD metodoloģiskajiem materiāliem, apsekojuma metodoloģisko materiālu sagatavošana – veidlapas tulkošana no angļu latviešu valodā un no latviešu krievu valodā, veidlapas dizaina sagatavošana, interneta aptaujas metodoloģisko materiālu tulkošana no latviešu krievu valodā, Intervētāja rokasgrāmatas sagatavošana. CSP speciālisti izstrādāja arī datu ievades kontroles aprakstu un datu ievades programmu, lai respondenti varētu aizpildīt apsekojuma anketu tiešsaistē.

No 3. līdz 15. septembrim respondentiem bija iespēja aizpildīt elektronisko aptaujas anketu (CAWI) CSP mājaslapā, kā arī nepieciešamības gadījumā saņemt speciālista konsultāciju anketas aizpildīšanai pa bezmaksas tālruni. Lai pamudinātu piedalīties apsekojumā, respondentiem tika nosūtīts atgādinājums gan pa e-pastu, gan atgādinājuma kartīte. Internetā aptaujas anketu aizpildīja 557 respondenti jeb 40 %.

No 19. septembra līdz 31. oktobrim tika veiktas telefonintervijas un klātienes intervijas, ko nodrošināja četri CSP telefonintervētāji un 22 intervētāji, kuri veica intervijas klātienē. Telefonintervijās atbildes sniedza 527 respondenti jeb 84 % no plānotā skaita, intervijās klātienē atbildēja attiecīgi 138 respondenti jeb 44 %. Kopējais atbildējušo zinātņu doktoru skaits ir 1222 jeb 81,4 % no visiem izlases sarakstā iekļautajiem. 

Respondentu aptaujas rezultātā iegūtā informācija tiks pārbaudīta, analizēta un iesniegta Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar gala ziņojumu.